Feldenkraisa metode Tev noderēs, ja vēlies pētīt un apzināties sevi kustībā, ja gribi dejot un kustēties ērtāk, vieglāk un brīvāk.

Feldenkraisa metode nav dejas tehnika, bet gan somatiskās (ķermeniskās) mācīšanās metode, kur kustība ir līdzeklis, kas palīdz atpazīt, atklāt savu individualitāti sajūtās un darbībās. Kā teicis metodes autors Moše Feldenkraiss: Dzīve un kustība, praktiski, ir viens un tas pats. Metode radīta ar mērķi uzlabot cilvēka fiziskās, emocionālās un mentālās dzīves aspektus. Pateicoties FM, iespējams labāk iepazīt sevi, darboties radoši un efektīvi, atklāt jaunas iespējas un mācīties dejot, kustēties un dzīvot vieglāk. Feldenkaraisa metodes nodarbība ir patīkams, izzinošs, eksperimentāls process, kurā ar vienkāršu uzmanības pievēršanu fiziskām sajūtām, kas rodas kustoties, cilvēks attīsta izpratni par sevi darbībā. Praktiski darbojoties, mēs pievērsīsim uzmanību kustības rašanās momentam un sāksim apzināties, kā kustībā līdzdarbojas mūsu ķermenis, prāts un sajūtas. Nodarbības notiek pasniedzējam mutiski dodot norādījumus kustību izpildei. Galvenais ir process un sevis pētīšana, kas notiek konkrētās stundas konteksta ietvaros. Nodarbības noslēgumā integrēsim savus atklājumus kustību improvizācijā. Jūsu komfortam jāģērbjas ērti un silti. Būtu vēlams paņemt līdzi paklājiņu.

Ramona Galkina ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Skatuves mākslas katedrā, kā dejotāja un horeogrāfe piedalās mākslas projektos gan Latvijā, gan ārpus tās. Dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Pasniedz Feldenkraisa metodi kopš 2004. gada, kad ieguva International Training Program – Wien starptautiski atzītu sertifikātu kā Feldenkraisa metodes speciāliste.

Izmantojot laikmetīgās dejas principus mēs sajutīsim un iepazīsim savas kustības plūdumu un apmlitūdu. Nodarbībā strādāsim ar apļa, spirāles un līnijas idejām. Apzināsim kustību robežas un meklēsim veiksmīgāko sadarbību ar dejas grīdu.

Horeogrāfe, laikmetīgās dejas pasniedzēja. 2007. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju Modernās dejas horeogrāfijas programmu. 2004. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras koledžu. Kopš 2002. gada deju grupas un deju studijas RITMS vadītāja. Papildus izglītība iegūta tādos deju festivālos kā American Dance Festival (2004), TseKh 06`07`, ImpulsTanz (2008), IDW Budapest (2016), 2018), Summer Intensive (2017), Kalamata Dance Festival (2019), DanceWEB Europe 2009 stipendijas ieguvēja. Kopš 2007. gada laikmetīgās dejas projekta DEJAS ANATOMIJA dalībniece. Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas biedre un Valsts izglītības satura centra mūsdienu dejas eksperte. No 2018.gada meistarklašu notikumas Riga/ON organizatore.

Nodarbības laikā dalībniekiem būs iespēja nodoties kustību brīvībai, atklājot savu ķermeni caur atbrīvošanās tehniku, lai ar šo atbrīvotību varētu iegūt dinamiku kustību izpildē. Nodarbība sastāv no 3 daļām: iesildīšanās, vingrinājumiem virzībā un horeogrāfijas apguves.

Beāte Ieva Roze ir laikmetīgās dejas horeogrāfe, dejotāja un pasniedzēja. Profesionāla bakalaura līmeņa izglītība dejā gūta Latvijas Kultūras akadēmijā, absolvējot Laikmetīgās dejas mākslas programmu. Pirms LKA ir absolvējusi deju skolu “Dzirnas” un attīstījusi savas laikmetīgās dejas, klasikas, improvizācijas un modernās dejas tehniku pie Latvijas vadošajiem pedagogiem, savu izpratni par deju pilnveidojot arī piedaloties dažādos, vietējos un starptautiskos projektos, izrādēs, festivālos un meistarklasēs.

Nodarbībā izbaudīsim Brodvejas un muzikāla teātra gaisotni, izdejojot klasiskā un brodvejas džeza stilā veidotu horogrāfiju pie kāda no slavenāko mūziklu skaņdarbiem.

Rolands Meržejevskis ir profesionāls dejotājs, horeogrāfs un deju pedagogs. Savas zināšanas ieguvis Latvijā un Brodvejas dejas centrā, Ņujorkā. Kā dejotājs piedalās dejas izrādēs un citos uzvedumos. Kā horeogrāfs veido koncertus, šovprogrammas un izrādes. Kā pedagogs vada savas deju meistarklases un ir Latvijas Kultūras koledžas džeza nodaļas un Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas dejas pedagogs.

bodyART® ENERGY ir bodyART® funkcionālās treniņu sistēmas modulis ar specifisku fokusu – apzināti uztvert un trenēt ķermeni kā vienotu veselumu. Neirologi ir atklājuši, ka mūsu prātā ik dienu rodas no 60 000-80 000 domu. No tām 80% ir vienas un tās pašas formas, kas atkal un atkal atkārtojas. Tas nozīmē, ka dienu no dienas mēs sev stāstām vienus un tos pašus naratīvus par sevi, citiem un pasauli. Tas ietekmē veidu, kādā ķermenis sevi projicē ārēji un, protams, arī iekšēji. bodyART® ENERGY modulī ir apkopoti tādi instrumenti, kas tiecas piekļūt dažādiem ķermeņa slāņiem ar mērķi atbrīvot organiskās (orgāni) un strukturālās (kauli, muskuļi) zonas no sasprindzinājuma, kas saistīti satricina citas ķermeņa blokādes – arī prāta.

bodyART® treniņsistēmu 1993.gadā Vācijā izveidoja Roberts Štainbahers ar domubiedriem. 30 gadu laikā bodyART® ir iemantojis plašu popularitāti un to praktizē interesenti visā pasaulē pie ~3000 sertificētiem treneriem. Nav nejaušība, ka liela daļa treneru ir horeogrāfi un bijušie vai vēl esošie dejotāji. Kā nekā sistēmas radītāja Roberta Štainbahera pirmā profesija ir dejotājs un viņam svarīgi bija izveidot tādu praksi, kurā ērti, tomēr pietiekami izaicinoši jūtas gan kustības meistari, gan cilvēki ar neregulāru fizisko slodzi. Nodarbība nudien ir piemērota visiem: vīriešiem un sievietēm, jauniem un veciem, amatieriem vai profesionāļiem kā dejā, tā sportā. Pozas un vingrinājumi ir terapeitiski un funkcionāli pārbaudīti – to apliecina laika gaitā iesaistīto fizioterapeitu, Shiatsu profesionāļu, jogas meistaru un elpošanas tehnikas speciālistu sniegtās zināšanas, piešķirot bodyART® daudzdimensionālu ietekmi uz ķermeni.

Uz nodarbību līdzi jāņem paklājiņš!

https://youtu.be/T6pBGFTQ5fU

Sintija Siliņa ir horeogrāfe un bodyART® sertificēta trenere kopš 2015.gada. Laikmetīgās dejas nozarē profesionāli aktīva kopš 2007.gada. Ilgstoši strādājusi laikmetīgās dejas apmācībā dažādos kontekstos – deju grupās, izglītības iestādēs un ar topošajiem mūziķiem. Veido un producē dejas izrādes neatkarīgi vai sadarbībā ar neatkarīgiem teātriem, kā pēdējo minot tandēmā ar dramaturgu Evartu Melnalksni veidoto izrādi “Mans līgums ar krēslu” Ģertrūdes ielas teātrī 2022.gada nogalē.

Dalībniekiem šajā klasē ir iespēja izaicināt savas fiziskā spēka robežas, tajā pašā laikā veidojot apziņu par savu ķermeni, tā esamību attiecībā pret citiem cilvēkiem telpā, un pašu telpu. Caur dažādiem uzdevumiem, improvizācijas struktūrām un kustību materiālu dalībnieki tiks aicināti kopīgi dejot, skriet, lēkt un varbūt arī smieties vai pat raudāt. 

Nauris Miķelis Goba ir laikmetīgās dejas mākslinieks, horeogrāfs un pasniedzējs. Ieguvis bakalaura grādu, 2018. gadā absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammu “Laikmetīgās dejas māksla”.

Jau kopš studiju laika Nauris ir bijis iesaistīts dažādos komerciālos projektos – TV šovos, filmās, reklāmas rullīšos, mūzikas videoklipos un citos audiovizuālajos projektos. Naura profesionālais darbs ietver arī kustību un etīžu izpildi uz pašmāju teātra skatuvēm. Pēdējais no viņa radošajiem darbiem ir izrāde “Pretpoli”, kuru veidojot Nauris sadarbojās ar kolēģiem Sabīni Neilandi un Aigaru Larionovu.

Nauris savā radošajā praksē daudz ietekmējies no pasniedzējiem un horeogrāfiem, ar kuriem viņam ir bijusi iespēja sadarboties, piemēram, Horhe Krecis (Spānija), Olga Žitluhina (Latvija), Ilze Zīriņa (Latvija), Tomislavs Afijans-Inglišs (Apvienotā Karaliste), Francisko Kordova(Meksika) un daudziem citiem. Viņa interesi par kustību mākslu būtiski ietekmējusi arī pieredze breika dejā un dažādās sporta disciplīnās.

Partnerings ir laikmetīgās dejas novirziens, kura pamatā ir pieskāriens, mijiedarbība starp ķermeņiem, fizikas likumiem, un akrobātiskiem elementiem.

Nodarbības gaitā varēsi iepazīties ar partneringa pamatiem: kā strādāt ar dejas partnera ķermeni, kas ir drošs un uzticams pieskāriens jeb kontakts. Ar nodarbības vadītājām varēsi pamēģināt, kur un kā visdrošāk uzņemt  svaru uz sava ķermeņa pacēlienā un kā pareizāk novietot savu svaru uz cita cilvēka ķermeņa. Mācīsies, kā vislabākā un drošākā veidā izmantot sava un partnera svaru, lai virzītu abus ķermeņus telpā, izmantojot inerci un pareizo noilgumu, nevis fizisko spēku.

Mūsu mērķis ir pierādīt katram, ka svara atdošana un uzņemšana spēj būt patīkams, drošs un viegls process.

Laura Gorodko ir pašnodarbinātā horeogrāfe, dejotāja, dejas un kustības pasniedzēja. 2018.g. absolvēja LKA Laikmetīgās dejas mākslas programu. Kopš pabeigšanas izveidojusi izrādes “Y” un “Kabatas izmēra poligons”, ārpus tām vairāk  dabojusies citu māklinieku projektos, Pēdējie nozīmīgākie darbi: “Līdzinieki” rež. E. Niklasons, “Dejas lekcija par neko” hor. L. Ūbele, “Femina” hor. S. Neilande, “Konklāvs” rež. K.K. Košins. Ārpus savas radošās darbības, strādā par dejas pasniedzēju deju skolā “Vendija”, eksperementē ar video un dejas mākslas savienojumu, veidojot dejas  īsfilmas, un meklējot citus veidus, kā apvienot audiovizuālo un dejas mākslu.

Sabīne Neilande ir dejotāja, horeogrāfe un kustības pasniedzēja.Sabīne ir veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem horeogrāfiem, režisoriem un māksliniekiem. Viņas aizraušanās ar deju ir vērsta uz ķermeņa fizisko robežu izpēti, robežu nojaukšanu starp prātu un ķermeni un eksperimentēšanu ar ātruma, izturības un precizitātes tēmām. Sabīni īpaši piesaista dejas sapludināšana ar citām mākslas formām. Papildus pastāvīgajam darbam Sabīne vēlas paplašināt savu māksliniecisko redzesloku, mācoties no dažādām kultūrām visā pasaulē. Viņa uzskata, ka jaunu un daudzveidīgu kultūras pasaules izpētīšana ne tikai bagātinās viņas radošo praksi, bet arī sniegs vērtīgas iespējas augt un attīstīties kā māksliniecei.

Nodarbības mērķis ir stimulēt ķermenisku telpas izjūtu. Lielākā daļa vingrinājumu tiks izpildīti aizvērtām acīm un mudinās sajust telpu, ķermeņa atrašanos telpā. Šī nodarbība ir arī aicinājums ieklausīties ķermenī un uzticēties tam.

Horeogrāfs Vilnis Bīriņš par sevi saka šādi: “Es esmu „kustonis”. Ansis Rūtentāls tā sauca savus dejotājus/aktierus. Piederība Anša Rūtentāla Kustību teātrim, kas ir īpaša zīme Latvijas kultūras telpā, man nozīmē daudz. Joprojām turpinu meklēt un esmu pateicīgs visiem horeogāfiem un ideju autoriem, kas mani iesaista novatoriskos projektos.”

Vilnis Bīriņš darbojas gan kā laikmetīgās dejas horeogrāfs, gan izpildītājs, gan skatuves kustības pedagogs. Piedalījies tādos projektos kā laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance TORNADO, instalācijā foto un dejā RE VERA, dejas izrādē RAZDEDAUH u.c. Paša jaunākais projekts „Brālis” šogad ir nominēts „Dejas balvai” trīs kategorijās: “Laikmetīgās dejas iestudējums”, “Laikmetīgās dejas horeogrāfs” un “Laikmetīgās dejas dejotājs”.

Šīs klases laikā būs iespējams apgūt kombināciju no Oskara Moores Latvijas Kultūŗas akadēmijas diplomdarba kustību izrādes “KONKRĒTĪBA”. Caur šo kustību materiālu tiek piedāvāts paņēmiens kā pievērstu apziņu empīriskām sajūtām, lai vairāk apzinātos savu ķermeni, un ko tas uztver. Kombinācija ietver apzinātu kustību salāgošanu ar ķermeņa dabiskajiem ritmiem, kas pastiprina apziņas saikni ar realitāti, kas var palīdzēt nomierināties un izvairīties no trauksmes, un sadomāšanās.

Oskars Moore pirms gada absolvēja laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmu Latvijas Kultūŗas akadēmijā un šobrīd ar kursabiedriem laikmetīgās dejas apvienībā “SIXTH” veido kustību izrādes. Par skatuves mākslu interesējas jau sen, bet dejai nopietni pievērsies tikai studējot. Sākotnēji studēju Dramatiskā teātra aktieru kursā, tāpēc pārejot laikmetīgās dejas kursā Oskarā ir saglabājusies interese arī par cilvēka iekšējo emocionalitāti.

Oskars saka: “Dejā mani interesē empātija – gan pret sevi, gan pret pasauli. Es ceru to attīstīt sevī un pavairot arī citos. Caur kustību ir iespējams pieredzēt to, ko nav iespējams izteikt vārdos. Reizēm tikai kustība spēj mūs ievest vietās, kur mēs citādi nenokļūtu.”

Laikmetīgā deja var ieņemt daudzveidīgas formas un sevī ietvert dažādas kustību prakses. Šajā klasē laikmetīgās dejas principi vīsies ar ietekmēm no capoeiras (Afro-brazīļu kustības māksla) un akrobātikas. Caur improvizācijas un tehnikas uzdevumiem meklēsim ķermenī vieglumu un lidojuma sajūtu kā paceļoties uz rokām, tā atsperoties lēcienā un ripojot pa grīdu. Atbrīvojoties un pareizajā brīdī aktivizējot ķermeni, būs iespēja papildināt jau esošās kustības iemaņas un atklāt ko jaunu un aizraujošu. Tā kā nodarbības ietvaros tiks izmantoti dažādi slīdējieni un ripojieni pa grīdu, ieteicams ierasties garās treniņbiksēs un T-kreklā, kas nosedz plecus.

Aigars Larionovs ir Latviešu horeogrāfs, pedagogs un kustības mākslinieks. Lielāko daļu savas radošās darbības Aigars ir veicis pasniedzot un prezentējot capoeiru (Afro-Brazīļu kustības māksla) dažāda mēroga kultūras un komerciālos pasākumos Latvijā un citviet pasaulē (ASV, Itālija, Lietuva u.c.). Latvijas Kultūras koledžas (2014) laikmetīgās dejas kursa un Floridas Štata unversitātes (FSU) maģistratūras (MFA, 2020) programmas dejā absolvents. Savas zināšanas dejā viņš ir papildinājis sadarbības projektos ar māksliniekiem un mentoriem kā Ilze Zīriņa (Latvija), Josephine Garibaldi un Paul Zmolek (ASV), Hannah Schwadron (ASV) un citiem. Aigara horeogrāfijas “Brotherhood of Man” (2018) un “Unshaken” (2019) ir bijušas izvēlētas FSU ikgadēj 2019. gada COCO dejas festivāla programmā Trinidadā un Tobago, kā arī A.I.R. dejas konferencē (2019) Majami, Forida štatā. Aigara dejas īsfilmas “Traces” (2020) un “City Arcs” (2021) ir guvušas atzinību starptautiska mēroga dejas filmu festivālos Meksikā, Turcijā, ASV un citur.

Šajā meistarklasē tiks praktiski izmēģinātas dažādas metodes, kas palīdz sasniegt tādu kustības kvalitāti, ko varētu raksturot kā “maiga, bet spēcīga”.

Marija Saveiko  2021. gadā ir absolvējusi LKA laikmetīgās dejas mākslas programmu. Kopš absolvēšanas darbojas gan kā neatkarīga horeogrāfe, gan dejas kompānijā “SIXTH”  kā dejotāja.

„Tieši tik daudz, cik ir nepieciešams”

Katras dalībnieces neverbālā saruna ar sevi dejā. Trauslums un detaļas. Bez pozēšanas un ilustrēšanas.

Caur laikmetīgo deju tiks atbrīvota sievišķīgā enerģija. Kā mēs to redzam un sajūtam? Kā saglabāt un attīstīt šo iekšējo spēku?

Darbs ar ķermeni palīdzēs izveidot saskaņu starp sevi un savu ķermeni; tā ir dabiska izpausmes forma, kas ļauj pietuvoties savai būtībai, ieklausīties savā ķermenī, kas pats mums pateiks, kādas kustības ir nepieciešamas, lai sajustu savu spēku un trauslumu, enerģiju un unikalitāti. Nodarbībā ietilpst laikmetīgās dejas tehnikas,stiepšanās,relaksācija, improvizācija. Tās pamatā ir radošā atmosfēra un sieviešķības enerģija. 

Arina Buboviča un Alīna Matvejeva ir laikmetīgas dejas dejotājas un horeogrāfes, Daļa no tā saucamās LKA Laikmetīgās dejas mākslas 5. paaudzes. Kopš studiju beigšanas meitenes turpinājušas kopā trenēties un piedalījušās dažādos projektos. Šogad Arina un Alīna sākušas pasniegt “Women Contemporary” Rīgas centrā. Viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt laikmetīgo deju pieejamu un saprotamu pēc iespējas plašākam lokam.

Klase sastāvēs no trīs daļām. Ķermeņa iekšējās muskulatūras modināšanas, iesildīšanās un koordinācijas “asināšanas”, dejisku kustību sekvenču apgūšana un to izdejošana telpā, kā arī kontaktdejas sadaļas. Agate Bankava par savu meistarklasi saka: “ Es nestrādāju ar vienu tehniku, mana interese ir dažādu ķermenisko prakšu, laikmetīgās dejas un dejas tehniku mijiedarbošanās. Kā arī visa pamatpunkts kontakts. Kontakts ar grīdu, savu ķermeņi, partneri, gaisu, skatītāju. “

Agate Bankava (1991) ir laikmetīgās dejas māksliniece. Horeogrāfes Agates Bankavas darbus raksturo interese par kustību kā suverēnu mākslas valodu, caur kuru viņa komunicē ar skatītāju kā līdzvērtīgu. Absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu ( 2003-2011), Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Laikmetīgās dejas horeogrāfija» (bakalaurs 2011-2015) un “Laikmetīgās dejas māksla» (maģistratūra 2015–2017). 2015.gadā ieguvusi festivāla “Patriarha Rudens” specblavu par izrādi “Rauts” kā arī “Spēlmaņu nakts” nomināciju kategorijā “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” 2015./2016.gada sezonā. 2016./2017.gada teātra sezonā ieguvusi “Spēlmaņu nakts”  nomināciju kategorijā  “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” par izrādi “Nature Morte”. Tikusi apbalvota pirmajā “Dejas balva” kategorijā «Laikmetīgās dejas horeogrāfe» 2017-2018.gadā par izrādēm “Slikta” ,”Future Freak” un “Memor”. 2018./2019.gada teātra sezonā ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu nominācijā “Gada kustību mākslinieks” par izrādi “Pūt vējiņi” (sadarbībā ar J. Purviņu).

Šī nodarbība ir paredzēta, lai iepazīstinātu, kā piedzīvot un novērot  kustību ne tikai profesionāļiem, bet arī iesācējiem un entuziastiem.  Caur subjektīvo un objektīvo uztveres veidu, atklāt būtiskas saiknes starp ārējo formu kustībā un virzītāja iekšējo nodomu.  

Šajā nodarbībā dalībnieki iemācīsies: 

1) Izmantojot pieredzi un novērojumus, identificējot dažādus ķermeņa, piepūles, telpas aspektus un formu (B / E / S / S), kas ir Labāna kustību analīzes pamatelementi; 

2) noteikt, viņu personīgās izvēles attiecībā uz šo pamatelementu ietošanu; 

3) būs lieliska iespēja ar vizuālu materiālu palīdzību labāk izprast dejas dramaturģiju un dejas psiholoģiju kustības nozīmē.

Tiks izmantoti rūpīgi izstrādāti kustību vingrinājumi un vizuāli materiāli, lai maksimāli pietuvinātu vēlamajam rezultātam.

Esiet gatavs pilnībā pārvietoties visu laiku. Lūgums vilkt ērtas drēbes, kas ļauj brīvi kustēties.

Mārtiņš Sprūds ir operas režisors un laikmetīgās dejas horeogrāfs. Horeogrāfu asociācijas biedrs kopš 2012.gada. Absolvējis Latvijas Kultūras Akadēmiju, 2015. gadā iegūstot bakalaura grādu mākslās ar specializāciju laikmetīgajā dejā. Vēlāk absolvējis Veronas Operas Akadēmiju Itālijā, 2019. gadā iegūstot maģistra grādu operas un muzikālā teātra režijā. 2020. Gadā viņš ir ieguvis sertifikāciju Rūdolfa Fon Lābana institūtā Ņujorkā programmā “Lābana kustību analīze”.

Iedvesmojoties no jogas kustību prakses un spēka vingrinājumiem, nodarbības laikā veltīsim uzmanību ķermeņa fiziskajai sagatavotībai. Kopīgi apgūsim īsas kustību kombinācijas, kuras izdejosim dažādu mūziku pavadījumā. Veltīsim uzmanību apzinātībai, elpai un sev. 

Ģirts Dubults ir Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Laikmetīgās dejas māksla” absolvents (2021), skatuves mākslinieks un laikmetīgās dejas apvienības “SIXTH” biedrs. Ģirtam garšo frī kartupeļi (ar majonēzi) un saldējums.