“Animal flow” ir izstrādāta treniņu programma, kuru ir izveidojis amerikāņu fitnesa un kustību treneris Mike Fitch, imitējot dzīvnieku kustības, kas attīsta ķermeņa stabilitāti, fizisko spēku, locītavu izturību un ķermeņa apzināšanos. Egija šīs treniņprogrammas pamatus apguvusi Erasmus ++ programmas ietvaros Beļģijā, Antverpenē sadarbojoties ar horeogrāfu, fitnesa treneri Chris de Feyter. Šajā nodarbībā mēģināsim atrast un iepazīt savu dzīvniecisko iedabu, iejūtoties un izpildot dzīvnieciskas kustības, kurām ļausim plūst dejā. Ir gaidīts ikviens dejas draugs un jebkurš, kurš vēlas par to kļūt!

EGIJA ABAROVIČA ir laikmetīgās dejas dejotāja. 2018. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedru. Pēdējās dejas izrādes, kurās Egija piedalījās ir “Drosmes projekts” (horeogrāfe Eva Krūmiņa) un “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” (horeogrāfe Liene Grava), kā arī Egija piedalās vēl citos projektos, kas saistīti ar kustību.

“Deja, man ļauj būt pašai un īstai. Deja, katram kaut ko uzdāvina – man tā ir ticība sev.”

Stepa deja ir deju žanrs, kurā ar speciāliem deju apaviem, kuru purngalam un papēdim piestiprinātas metāla plāksnes, rada ritmiskus piesitienus. Žanriski var izšķirt vairākas stilistiskās variācijas, kā Brodway Tap, Rhythm tap, Classic tap, Post-Modern Tap. Lai dejotu stepu ne vienmēr ir vajadzīgi speciālie apavi, jo primāri tie pilda skaņas pastiprināšanu. Atsevišķa forma stepa dejā ir arī Soft-Shoe, kurā dejo ar parastiem apaviem.

Stepa deja vēsturiski radusies, Āfrikas tautas deju un ritma tradīcijām saplūstot ar angļu un īru tautas deju tradīcijām, Amerikā ap 19.gs. vidu. Deja vēsturski attīstijusies un savu zelta laikmetu piedzīvojusi 20.gs. pirmajā pusē. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir savā ziņā vēsturisks un jau savu aktualitāti zaudējis deju žanrs, kopš 80.gadiem ir noticis pagriezienpunkts. Stepa deja arī šodien ir mūsdienīgs deju žanrs, kas nevelk robežas muzikālā materiāla, personības izpausmes, vecuma ierobežojumos. Dejot var katrs, katrā no mums ir mūzika – jautājums, vai vēlamies to izpaust?

Šajā dejas dienas meistarklasē apgūsim stepa dejas tehniku, ko realizēsim nelielā horeogrāfiskā materiālā. Un, protams, tā kā stepa dejas žanra tradīcijas lielā mērā ir ietekmējusi džeza mūzika, tad arī neiztiksim bez improvizācijas ieskata. Ticiet man – tas nebūs sarežģīti, jo mēs tiekamies, lai svinētu dejas dienu.

ANNIJA ĶESELE ir stepa dejas grupas un studijas Soul Tap dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Stepa dejas žanrā kā dejotāja un horeogrāfe darbojas kopš 2006.gada. Savas zināšanas ik gadu papildina lielākajos stepa dejas festivālos un meistarklasēs Eiropā, kopumā devusies vairāk kā 30 dažādās internacionālās pieredzes apmaiņās. Ikdienā pasniedz nodarbības stepa studijā Soul Tap, rīko pasākumus un meistarklases attīstot stepa dejas žanru Latvijā. Sadarbojas ar dažāda žanra profesionālajiem mūziķiem, veidojot dejas un dzīvās mūzikas mijiedarbību dažāda līmeņa kultūras projektos.

KAS JĀŅEM LĪDZI?

Ja tev ir – ņem līdzi savas stepa kurpes! Līdzi paņemšu savus stepa dejas krājumus, taču visiem varētu nepietikt, tāpēc

paņem līdzi ērtus apavus, kas ir uz neliela papēža. Un, protams, kustībām ērts apģērbs.

Arī šogad aicinu mammas pievienoties man deju zālē, savus mīļos bērnus atstājot mājās ar citiem pieskatītājiem. Būsim vienas, bez raizēm un rūpēm par ģimeni un bērniem veselu 1,5h. Šī laikmetīgās dejas nodarbība reizi gadā Dejas Dienā ir mans manifests pasaulei, kurā aicinu saudzēt, lolot, lutināt, saprast, ieklausīties un iedziļināties sievietēs, kas kļuvušas par mammām. Dejos mūsu ķermeņi, dvēsles, mati, sirdis, āda, smadzeņu šūnas, iegurnis, vēders, kauli, asinsvadi, balss, acis, auss ļipiņa un domas. Iespējams, tas neizglābs pasauli, bet to vienu svētdienu gan!

RŪTA PŪCE ir laikmetīgās dejas horeogrāfe, dejotāja un dejas pasniedzēja. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju 2015. gadā iegūstot bakalaura grādu mākslās ar specializāciju laikmetīgās dejas horegrāfijā. Kā deju pasniedzēja strādā jau kopš 2007. gada ar dažāda vecuma un sagatavotības līmeņa dejotājiem. Šobrīd laikmetīgo deju pasniedz PIKC NMV Rīgas horeogrāfijas skolā. Sadarbībā ar kolēģi Annu Novikovu 2017. gadā izveidoja sociāli performatīvu kustību MANAMAMMADEJO (Facebook lapa) kā rezultātā kopīgi radīja arī laikmetīgās dejas izrādi DIVOTNE, kas saņēmusi Dejas balvu 2017.-2018. kategorijā “Laikmetīgās dejas notikums vai iestudējums”.

Nodarbībām izbaudīsim brodvejas un muzikālā teātra gaisotni, izdejojot klasiskā un brodvejas stilā veidotu horoegrāfiju pie kāda no slavenāko mūziklu skaņdarbiem.

ROLANDS MERŽEJEVSKIS ir profesionāls dejotājs, horeogrāfs un deju pedagogs. Savas zināšanas ieguvis Latvijā un brodvejas dejas centrā – Ņujorkā. Kā dejotājs piedalās dejas izrādēs un citos uzvedumos. Kā horeogrāfs veido koncertus, šovprogrammas un izrādes. Kā pedagogs vada savu deju studiju, un ir Jūrmalas Mākslas skolas un Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas dejas pedagogs.

Improvizācija, kas nozīmē, ka būs pašiem radoši un aktīvi jādarbojas, neviens nestāvēs priekšā un nerādīs— kā tad tagad būs pareizi jādara un visiem reizē būs jāizpilda konkrētas kustības. Šī nodarbība iekļaus spēles un uzdevums, kas orientēti uz bērnu sadraudzēšanos un atraisīšanos gan grupas uzdevumos, gan individuāli. Misija ir radīt vietu, kur justies brīvi, uzdrīkstēties darīt, realizēt idejas, eksperimentēt, drīkstēt nezināt un drīkstēt kļūdīties.

Klasē tiks apvienoti principi no laikmetīgās dejas, improvizācijas, kontaktimprovizācijas un improvizācijas teātra. Būs radoši un fiziski aktīvi!

KATRĪNA ALBUŽE ir horeogrāfe, dejotāja un dejas pasniedzēja.

Ir bijusi nominēta 2016./2017.gada sezonā Spēlmaņu nakts balvām “Gada kustību mākslinieks” par horeogrāfiju izrādē “Neiekostais elkonis” un “Sasniegums laikmetīgajā dejā” par horeogrāfiju izrādē “Eksperiments ar apskāvienu”, sadarbībā ar horeogrāfiem A.Putniņu un M.Opeltu.

Oficiālā izglītība:

2007-2011 Latvijas Kultūras akadēmija, Laikmetīgās dejas horeogrāfija

2005-2007 Latvijas Kultūras koledža, Dejas kolektīva vadītāja

“Man ir informācijas bagāža, kas vienmēr ir ar mani un, ienākot zālē, es nojaušu kādā virzienā šodien strādāsim, jūtu grupas noskaņojumu un izrietot no tā, veru savu čemodānu vaļā un lieku galdā to, kas pēc manām domām viņiem šajā telpā un laikā būtu noderīgs. Man ir laba pieredze (laba ietver visu) ar dažāda vecuma bērniem deju studijās, bērnu dārzos, dejojošiem, dziedošiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.”

Nebeidzama rotācija Līgai nozīmē nebeidzamu turpinājumu un iespēju virzīties uz priekšu. Gluži kā bērnībā, kad griezāmies karuselī – galva sāka reibt tikai tad, kad apstājāmies, tāpēc mēs to nedarīsim, mēs turpināsim kustēties. Figūra, par ko domāsim un, ar ko strādāsim klasē, būs lode, savukārt, kustība – rotācija – gan mūsos iekšā, gan apkārtējā telpā. Sāksim ar locītavu iesildīšanu un spirāles atrašanu ķermenī, tad apzināsim dažādās telpas plaknes, kurās ir iespējams rotēt. Apgūsim arī nelielu kustību frāzi, lai tā vēlāk kļūtu jums par špikeri un izejas punktu improvizācijā, kurā katrs dosimies savā nebeidzamās rotācijas piedzīvojumā un atklāsim jaunas sajūtas un ķermeņa iespējas.

Lūdzu, dalībniekus līdzi ņemt kādu lodveida priekšmetu – bumbu, apelsīnu, ābolu vai ko citu, kas ienāk prātā (izmēram nav nozīmes).

LĪGA ŪBELE 2018. gadā ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas programmu un šobrīd turpina mācības Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļā. Tur, kur ir kustība, ir arī telpa. Līga vēlas par to domāt un pilnveidot savu māksliniecisko darbību, strādāt ar telpu apzināti un savos nākotnes projektos izmantot iespējas, ko tā sneidz.

Līga līdz šim ir bijusi horeogrāfe divām laikmetīgās dejas izrādēm, bet galvenokārt darbojusies kā izpildītāja citu mākslinieku projektos, piemēram, izrādēs “Danser avec Nusrat” (hor. Thomas Lebrun), “TIE” (hor. Jānis Putniņš, Eva Kronberga), “Bedre” (hor. Sintija Siliņa), “Aklā zona” (rež. Māra Gaņģe), “Vāks vai vārds” (rež. Ieva Džindža, hor. Cai Rang Ren Qing). Regulāri apmeklē festivālus un meistardarbnīcas ārzemēs. Līgai nozīmīgākie pasniedzēji ir bijuši Olga Žitluhina, Ilze Zīriņa, Tomislav English, Benno Vorham un Anton Lachky. Pašlaik gan domās, gan praksē strādā pie vairākiem jauniem projektiem.

Savu šī brīža interesi mākslinieciskajā un ikdienas dzīvē Līga raksturo ar vārdu “ļaušanās” – kustībai, emocijām, kļūdām un citiem ārkārtas stāvokļiem.

Mēs partneringu redzam kā laikmetīgās dejas veidu, kura pamatā ir pieskāriens, mijiedarbība starp ķermeņiem, fizikas likumiem, un akrobātiskiem elementiem.

Nodarbību veidojām, iedvesmojoties no starptautiski atzīta horeogrāfa, kompānijas Ultima Vez dejotāja Lūka Džesopa prakses. Nodarbības gaitā varēs iepazīt dejas partnera ķermeni, saprast, kas ir drošs un uzticams pieskāriens jeb kontakts. Ar mums varēsi pamēģināt, kur un kā visdrošāk novietot svaru uz sava ķermeņa un, kā pareizāk novietot savu svaru uz cita ķermeņa. Mācīsimies, kā vislabākā un drošākā veidā izmantot sava un partnera svaru, lai virzītu ķermeni telpā, izmantojot inerci un pareizo noilgumu, nevis fizisko spēku.

Mūsu mērķis ir pierādīt katram, ka svara atdošana un uzņemšana spēj būt patīkams, drošs un viegls process.

SABĪNE NEILANDE ir Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas programmas absolvente. Ir piedalījusies dažādos starptautiskos festivālos un strādājusi ar dažādiem internacionāliem horeogrāfiem. Ir piedalījusies tādās dejas izrādēs kā “Kabatas izmēra poligons” (hor. Laura Gorodko) “Vāks vai vārds” (hor. Ren Quin Cairang), “Starpnozauri” (hor. Ieva Vilkauša) uc. Patreiz viņa sadarbojas ar citiem Latvijas māksliniekiem, lai veidotu jaunus projektus un izrādes. Strādā kā dejas un kustību pasniedzēja un regulāri apmeklē dažādu kustību meistarklases.

LAURA GORODKO ir LKA Laikmetīgās dejas mākslas 5. paaudzes absolvente. Izveidoja performanci “Y”, kas piedalījās “Laiks dejot” un “Laba daba” festivālos, izrādi “Kabatas izmēra poligons”, kura tapa 2019.gadā, Jaunā teātra institūta veidotā projekta “Ārējais klimats, iekšējais laiks” ietvaros, tā vairākkārt tika rādīta uz “Dirty deal teatro” skatuves, kā arī vāirākos aizgājušās vasaras festivālos: “Valmieras teātra festivāls”, “Lampa”, “Laba Daba”, “Komēta”.

Piedalījās vairākās dejas izrādēs. Uzreiz pēc absolvēšanas,  papildināja savu dejotāja pieredzi vairākos staprtautiskos dejas un cirka festivālos un konkursos. Dejojot izrādē “Faux Pas” (horeogrāfe Jana Jacuka), skatuves klātesamību izdevās piedzīvot uz Japānas dejas konkursa “Yokohoma dance collection”, Zviedrijas “Subcase” staptautiskā cirka showcase, Ungārijas starptautiskā festivāla “L1danceFest” un Igaunijas un Lietuvas cirka festivālu skatuvēm.

Patlaban Laura strādā kā dejošanas pasniedzēja Latvijā un Igaunijā, veido sadarbību ar topošajiem LKA režisoriem, kā arī strādā pie jaunās izrādes idejas attīstības un sadarbības projektiem ar citiem laikmetīgiem māksliniekiem.

Gan Laurai gan Sabīnei nozīmīga ir arī pieredzes un iedvesmas smelšana ārvalstu meistarklasēs un darbnīcās. Pērnvasar viņas apmeklēja JHS summer dance intensive klases, kur ieguva papildus zināšanas partneringā un kontaktimprovizācijā, ar ko viņas dalīsies šīs klases ietvaros.

Meistarklasē ir apvienotas divas dažādas treniņu metodes— plašums telpā un spēka kontrole, kur nodarbības dalībnieki tiks izaicināti ar dažādām kustību kombinācijām, tām variējot no veiklām lielas amplitūdas kustībām līdz fiziski izaicinošām, statiskām pozām.

NAURIS MIĶELIS GOBA 2018. gadā beidzis studijas laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Kā pasniedzējs darbojies jau “Dejas Diena 2018”, aktīvi darbojas kā laikmetīgās dejas pasniedzējs jauniešiem, kā arī turpina attīstīt savas dejas tehnikas prasmes gan pie pašmāju, gan ārzemju pasniedzējiem. Savu fizisko sagatavotību Nauris nodrošina arī nodarbojoties ar vairākām komandas un individuālajām sporta disciplīnām.

mēs nevaram apsteigt laiku, arī tad, kad mums to tik ļoti gribas, pazaudēt vienu sekundi vienuviet un iegūt to cituviet.

katrs elpas vilciens ir nozīmīgs.

katrs solis ir būtisks.

katra sajūta ir svarīga.

katrs pateiktais vārds ir no svara arī no līdzsvara, kas jānotur no punkta A uz punktu B.

Nodarbības pamatā caur dažādām kustību frāzēm un uzdevumiem, vērosim, kas ar mums notiek pārvietojoties no punkta A uz punktu B, novērosim gan iekšēji, gan ārēji, kas mūs ietekmē un kādai ietekmei mēs ļaujamies, kā mēs komunicējam savā starpā un, vai tad, ja kaut kas nesanāk, mēs varam izdarīt to citādāk, tā, lai sanāk kā mums gribas. Būtiskākais nodarbībā – ķermenis un tā reakcija, un spēja reaģēt, kad esam ceļā.

Nodarbība veidota iedvesmojoties no Fighting Monkey treniņu pieredzes Islandes Mākslas universitātē, tā paredzēta visām vecuma grupām un dažādiem sagatavotības līmeņiem.

KARĪNA LAPŠINA — dejotāja un horeogrāfe šobrīd studē Latvijas Kultūras akadēmijā – Audiovizuālās un Skatuves mākslas programmā. Karīna patreiz strādā pie savas maģistra darba laikmetīgās dejas izrādes kopā ar jaunizveidotu dejotāju un mūziķu komandu. Tās bagāžā jau ir divas kopīgas laikmetīgās dejas un mūzikas izrādes “Bez piecām minūtēm decembris” un “Viņš Viņu – Viņa Viņu” sadarbojoties ar dejas nozares pārstāvjiem Ģirtu Bisenieku un Alisi Bokalderi, Tibetiešu izcelsmes horeogrāfu/dejotāju Cairanu Rencinu, dziedātāju Intaru Busuli, grupu The Coco’nuts un dziedātāju Ralfu Eilandu. Ikdienā Karīna vada nodarbības pusaudžiem Rīgas Horeogrāfijas skolā, konkrētos datumos aktīvi darbojas uz LNOB skatuves un turpina strādāt ar divām pusaudzēm Ameli un Annu, tām veiksmīgi startējot dažādu mērogu starptautiskās sacensībās, konkursos un olimpiādēs.

Brodvejas džezs – spilgts un aizraujošs džeza dejas virziens. Lai būtu priekšstats par šo stilu, atcerieties slavenākos Brodveja mūziklus— “Chicago”, “Cats”, “West Side Story”, “Cabaret” , “All That Jazz”..

Brodvejas džezs ir pievilcīgs ar savu manierīgumu un eleganci, tas ir vilinošs un emocionāls. Lai piešķirtu dejai īpašu izteiksmi un garšu, bieži izmanto iegurņa joslas (pelvis) kustības. Vēl viena īpatnība – ķermeņa daļu izolētas kustības, kuras uzsver mūzikas ritmu.

Klasi sāksim ar dinamisku iesildīšanos, apgūstot klasiskā un brodvejas džeza bāzes elementus. Pēc iesildīšanās izbaudīsim deju pie Julie Andrews dziesmas “Le Jazz Hot” no mūzikla “Victor/Victoria”. Meitenes var droši ņemt līdzi kurpes, bet nav obligāti.

OLGA SPRIDZĀNE lielāko pieredzi savā dejošanas karjerā ir ieguvusi, dejojot ārzemju kompānijās, piedaloties dažādos mūziklos un šova uzvedumos, kuros Brodvejas džeza deja bija viena no vadošajiem stiliem.

Pašlaik Olga ir džeza dejas pasniedzēja Latvijas Kultūras koledžā un deju studijā „Ritms”. Deju horeogrāfijā viņa dod priekšroku Brodvejas džeza virzienam kā spilgtam un sievišķīgam stilam.

Kā dejotāja Olga piedalās M.Čehova Rīgas krievu teātra izrādēs, Operetes teātra izrādēs un „Cabaret” uzvedumā.

Olga ir mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, A.Barinova baletskolā, ir absolvējusi Kultūras Koledžu specializācijā Laikmetīgā deja. Iemaņu pilnveidošanai un iedvesmai praktizējas Pineapple studijā Londonā.

Kas ir mana ķermena kustība? Kā dejot divu metru rādiusā un vienlaikus būt visur? Kur manī rodas vēlme kustēties? Kāpēc ļauties savai balss dejai? Strādājot pie solo izrādes “Kur tu esi kad es guļu” daudz runāju un iepazinos ar sevi un savu ķermeni no jauna. Tagad ar šīm zināšanām un jaunatklājumiem gribu dalīties ar jums un jūsu ķermeņiem.

AGATE BANKAVA ir laikmetīgās dejas māksliniece. Agates izrādes “Rauts”(2015) un “Nature Morte”(2016) tikušas nominētas “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”. Ar savu bakalaura diplomdarbu “Rauts” ieguvusi studentu teātra festivāla “Patriarha rudens” galveno balvu. Pirmajā “Dejas balvai”, kas tika pasniegta 2019. gada 29. aprīlī par izrādēm “Slikta”, “Memor” un “Future Freak” Agate ieguva Dejas balvu kategorijā “Laikmetīgās dejas horeogrāfe”. Agate Bankava sevi neierobežo un ar katru gadu atklāj skatītājiem arvien jaunas savas mākslinieciskās personības šķautnes.

Šī klase būs par formu, leņķiem, ğeometriskām figūrām, sadarbību. Ilūzija caur tehniku. Iedvesmojoties no Ēğiptes sienu zīmējumiem līdz mūsdienu horeogrāfijai. Balstīts uz electric boogaloo un king tut stiliem. Līdzi jāņem mobilais telefons ar kameru, ko izmantosim procesā. Šī būs arī fiziska klase,kas dos iespēju trenēt muskuļus.

MAIJA TJURJAPINA aka bgirl Maya un Chata Power sāka dejot 3 gadu vecumā un pasniegt— 11. Kaimiņu bērniem pagalmā. Jau tad kladē zīmēja kompozīciju ar ğeometrisku pārvietošanos katram dejotājam.

Pārsvarā dejo un padniedz Hip Hop deju stilus (Breaking, Popping, Locking, Hip Hop) kontakta deju un improvizāciju.

Mācījās fitnesu pie Ralfa Upmaņa, LKK un LKA laikmetīgās dejas horeogrāfiju un kolektīva vadīšanu, kā arī meistarklasēs Latvijā un ārpus.

Šobrīd pasniedz Veizāna Deju studijā, dejo LNOB operā ” Karmena” un rīko daudzsēriju pasākumu “18mīnuss”. Komandas— “Nu_Age Crew” un “Motion Bang Crew”.

“Man mūzika ir brīvība un cipari kopā. Joprojām sēžot, kad nav ko darīt, domās “močīju” ritmu.”

Autentiskās kustības metode ļauj izbaudīt kustības saturu, vērīgi ieklausoties sava ķermeņa vēstījumā. Autentiskā kustība var palīdzēt nonākt pie pilnīgākas sevis izpratnes un savu iekšējo resursu apzināšanos, var attīstīt prāta un  ķermeņa apzinātību, veicināt klātesamības izjūtu. Tā sniedz iespēju ieklausīties sevī un, iespējams, nonākt dziļākā kontaktā ar sevi. Tas ir veids kā apzināt jaunus kustību rakstus pašam sevī, ieklausoties sava ķermeņa vēstījumā.

Visai bieži dejas apmācība balstīta secīgu, ārēju kustību formu atkārtošanā. Maz uzmanības tiek veltīts kustības iekšējam saturam. Tomēr vienlīdz svarīgs aspekts dejā ir kustību piedzīvošanas kvalitātes un to iekšējā satura apzināšanās. Autentiskās kustības metodi lieto, radošajās praksēs, deju kustību terapijā, arī kā meditācijas praksi.

Autentiskā kustība radās 50-tajos gados kā modernās dejas un K.G. Junga analītiskās psiholoģijas savienojums. Tās dibinātāja – amerikāņu dejotāja un deju kustību terapijas viena  no aizsācējām M. Starka Vaithauza. Sākotnēji viņa savu pieeju nosauc par “kustību – uz – dziļumu” (angļu val. “movement – to – depth”). Savā studijā viņa pamanīja, ka tas ko dara viņas skolēni, ir daudz interesntāk nekā tas, kas notiek uz skatuves, jo viņu kustībām piemita dziļš iekšējs patiesums.

SANTA GRĪNFELDE ir sertificēta deju un kustību terapeite, horeogrāfe, dejotāja, laikmetīgās dejas un skatuves kustības pasniedzēja. Kopš 2014. gada oktobra Santa Grīnfelde vada laikmetīgās dejas projektu “Eju Dzīvot Deju”. Pasniedz dejas kompozīciju LKA, skatuves kustību Latvijas Kultūras koledžā. Strādā kā deju un kustību terapeite ar pacientiem  NRC “Vaivari” un BKUS “Gaiļezers”.

Kontaktimprovizācija ir par uzdrīkstēšanos

uzdrīkstēties pieņemt lēmumu

uzdrīkstēties būt vienam

uzdrīkstēties atbalstīt

uzdrīkstēties sniegt konkrētu atbildi

uzdrīkstēties mainīt, iesākt, papildināt, pārtraukt, apturēt

uzdrīkstēties iet, krist, lekt

uzdrīkstēties apstāties

uzdrīkstēties būt nedefinējamam

uzdrīkstēties meklēt

uzdrīkstēties uzdrīkstēties

Uzdrīkstēties ir skaisti.

Uzdrīkstēsimies!

IVARS BRONIČS ir kustības pasaulē skrienošs dejotājs – horeogrāfs. Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju un pašlaik piedāvā savu sniegumu gan pašmāju, gan ārzemju skatītāju vērtējumam Latvijas horeogrāfu izrādēs, kā arī citos ar mākslu saistītos projektos. Kustībā, un, jo īpaši kontaktimprovizācijā, interese balstīta jaunas pieredzes meklējumos.

Feldenkraisa metode Tev noderēs, ja vēlies pētīt un apzināties sevi kustībā, ja gribi dejot ērtāk, vieglāk un brīvāk.

Feldenkraisa metode nav dejas tehnika, bet gan somatiskās (ķermeniskās) mācīšanās metode, kuru praktizē arī dejas mākslinieki. Viens no tās pamatuzdevumiem ir rast katram cilvēkam individuāli optimālu veidu, kā organizēt savas kustības, kā kustēties ar minimālāku piepūli un lielāku efektivitāti.

Feldenkaraisa metodes nodarbība ir patīkams, izzinošs, eksperimentāls process, kurā ar vienkāršu uzmanības pievēršanu fiziskām sajūtām, kas rodas kustoties, cilvēks attīsta izpratni par sevi darbībā. Praktiski darbojoties, mēs pievērsīsim uzmanību kustības rašanās momentam un sāksim apzināties, kā kustībā līdzdarbojas mūsu ķermenis, prāts un sajūtas.

Nodarbības notiek pasniedzējam mutiski dodot norādījumus kustību izpildei. Galvenais ir process un sevis pētīšana, kas notiek konkrētās stundas konteksta ietvaros.

Neaizmirstiet, ka jāģērbjas silti un ērti. Jūsu komfortam, lūdzu, paņemiet līdzi paklājiņus.

RAMONA GALKINA ir Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas programmas docētāja, kā arī pasniedz improvizāciju topošajiem aktieriem un režisoriem, un kā dejotāja, un horeogrāfe piedalās dažādos dejas mākslas projektos. Ilgu laiku dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. 2004. gadā ieguvusi International Training Program – Wien 2001 (programmas vadītājs – Karls Ginsburgs) starptautiski atzītu sertifikātu kā Feldenkraisa metodes speciāliste.

Klase pāriem, kuri iemīlējušies vai mīl! Mīlestības jūtas, ko nevar izteikt vārdiem, var paust dejā!

Ar kontaktimprovizācijas un improvizācijas paņēmieniem sajutīsim sevi un otru. Tā būs iespēja palūkoties uz savstarpējām attiecībām no citas šķautnes. Un var jau būt, ka uzjundīs pirmatnīgā pusaudžu laika iemīlēšanās dzirksts!?

P.S. Ja, nu kādam nav pārinieka, bet arī ļoti gribas piedalīties, nāciet un noteikti kaut ko sadomāsim!

ANETE TAMBAKA — laikmetīgās dejas horeogrāfe, pasniedzēja un dejotāja, kura 8 gadu laikā pētījusi laikmetīgo deju—

Latvijas Kultūras koledžā,

Latvijas Kultūras akadēmijā,

Islandes Mākslas akadēmijā,

Gēteborgas universitātē – Mūzikas un Drāmas akadēmijā.

ESMU VIENA NO PIRMAJIEM LAIKMETĪGĀS DEJAS MĀKSLAS MAĢISTRA GRĀDU IEGUVĒJIEM LATVIJĀ.

Esmu papildinājusi savu pieredzi mākslas darbnīcās, rezidencēs, TV šovos, uzstājoties, veidojot horeogrāfijas un arī pasniedzot deju Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Ukrainā, Spānijā, Beļģijā un Portugālē. Man patīk sadarboties gan ar amatieriem, gan profesionāliem dažāda vecuma dejotājiem. Mani ļoti iedvesmo kāzu deju pasniegšana un gandarījumu rada pāru patiesas mīlestības izpausme ķermeņu valodā.

bodyART® ir holistiska funkcionālā treniņu sistēma, kuru izveidojis Roberts Štainbahers ar domubiedriem 1993.gadā Vācijā. Vairāk kā 25 gadu laikā bodyART® ir iemantojis plašu popularitāti un to praktizē interesenti visā pasaulē vairāk kā 3000 starptautiskās bodyART® skolas sertificētu treneru pavadībā. Nav nejaušība, ka liela daļa treneru ir horeogrāfi un bijušie vai vēl praktizējošie dejotāji. Kā nekā, sistēmas radītāja Roberta Štainbahera pirmā profesija ir dejotājs un viņam ir bijis svarīgi panākt tādu formu, kurā ērti un sev pietiekami izaicinoši jūtas kā kustības meistari, tā cilvēki ar nelielu kustības praksi.  Nodarbība patiesi ir piemērota visiem: vīriešiem un sievietēm, jauniem un veciem, amatieriem vai profesionāļiem kā dejā, tā sportā. Pozas un vingrinājumi ir terapeitiski un funkcionāli pārbaudīti – to apliecina laika gaitā iesaistīto fizioterapeitu, Shiatsu profesionāļu, jogas meistaru un elpošanas tehniku speciālistu sniegtās zināšanas uzlabojumiem, piešķirot bodyART® daudzdimensionālu ietekmi uz ķermeni. bodyART® savā konceptā ir liberāls, vēstot, ka cilvēkiem nav vajadzīgs kaut kas vairāk par sevi, lai apzinātos sevi.

youtu.be/T6pBGFTQ5fU

facebook.com/annika.andersone/videos/1065503983515808/

SINTIJA SILIŅA ir horeogrāfe, dejas izpildītāja un dejas pasniedzēja, bodyART® sertificēta trenere kopš 2015.gada. 2007.gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu. Laikmetīgās dejas projekta “Dejas Anatomija” sastāvā sadarbībā ar Ģertrūdes ielas teātri veidojusi dejas izrādes “Ziņnesis” (2009) un “Uz nokaitēta jumta” (2010). Sadarbībā ar Dirty Deal Teatro tapusi izrāde dejotājai (Evita Birule) un bundziniekam (Artis Orubs) – “Otrais” (2013). 2013.gadā veidotā izrāde “il cimento della struttura e dell’accento” 20 dejotājiem un elektroniskās mūzikas izpildītājam ieguva žūrijas īpašu atzinību festivāla “Patriarha rudens” 2013 konkursa ietvaros kā darbs ar īpaši spilgtu un neaizmirstamu sniegumu. “Solo piecpadsmit” (2014) ir dejas izrāde, kurai veidojusi ideju un piedalījusies izrādes producēšanā, apvienojot 14 horeogrāfus un 1 izpildītāju – Olgu Žitluhinu. Savu profesionālo meistarību papildinājusi ārvalstu dejas festivālu, meistarklašu un rezidenču apmeklējumos, kā, piemēram, “ImPulsTanz” (Austrija, 2019, 2005, 2007), “Tseh” (Krievija, 2006), “Bates Dance Festival” (ASV, 2008), “Dance Omi International Dance Collective” (ASV, 2008), “tanzhaus nrw” (Vācija, 2009), “Baltic Bubble” (Igaunija, 2012, Lietuva, 2013), “Summer Studios P.A.R.T.S.” (Beļģija, 2013). “DanceWEB Europe” stipendijas ieguvēja 2007.gadā. Paralēli radošajai darbībai aktīvi darbojusies kā pedagoģe un horeogrāfe deju studijās “Ritms”, “Intriga”, “Benefice” un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas ietvaros kā viena no tās mākslinieciskajiem vadītājiem (2013-2016) piedalījusies laikmetīgās dejas notikumu īstenošanā – iknedēļas meistarklases un semināri profesionāliem dejotājiem. Ikgadējās “DEJAS DIENAS” iniciatore kopš 2006.gada un projektu vadītāja, radošā satura veidotāja un meistarklašu pasniedzēja no 2006-2008, 2014-2015.

Meistarklase veltīta dažādām rīcības, jušanas un jušanās stratēģijām gadījumos, kad pirmo reizi saskaramies ar neierastām dejas praksēm. Lielākajai daļai cilvēku tieši pusaudža gados nākas pieredzēt dažādas pirmās reizes. Tā kā laikmetīgā deja Latvijā vēl aizvien ir gana jauns fenomens, esošajam un potenciālajam skatītājām jābūt gatavam izdzīvot tīnību dažādos vecumos.

INTA BALODE ir dejas kritiķe un kuratore, kopš 2017. gada vada Latvijas Dejas informācijas centru  un tic starptautiskās mākslinieku un domātāju apvienības LAUKKU idejām. Priecājas par Dejas dienas tīnības tēmu, jo pašai pubertāte vēl nav galā un laikam arī nekad nebeigsies.

www.dance.lv

www.laukku.lv

Nodarbība būs veltīta pusaudzim mūsos, kā arī dejas un kustības daudzveidībai.

Aicināti visi, kuri grib ieraudzīt un izteikt savu individualitāti, ka arī uzklausīt un iepazīt citas.

Darbosimies ar ķermeni, iztēli gan grupās, gan atsevišķi. Caur ķermeņa kustību interpretēsim un stāstīsim savus individuālos stāstus, izteiksim viedokli un paudīsim nostāju. Akceptēsim un izmantosim katra ķermeņa unikalitāti.

Nodarbības mērķis ir iepazīt sevi un atrast drosmi to izteikt savā valodā.

# Uzdrīkstēšanās, izteikšanās, viedoklis, ķermenis, kustība, socializēšanās, pašapziņa, individualitāte, apzināšanās.

Laikmetīgā deja un šī gada Dejas Dienas vecums, manuprāt, iet roku rokā, jo pusaudžu vecumā svarīgā individualitātes atrašana un izpaušana, ir kaut kas, ko akceptē un izmanto laikmetīgās dejas prakse – katrs stāsts ir īpašs, un katrs ķermenis skaists!

LINDA KRŪMIŅA ir dejas dramaturģe. Veidojusi un attīstījusi savas prasmes gan teātra, dejas, radio gan arī filmu projektos, piedaloties dejas meistarklasēs kā arī teorētiskajos semināros un darbnīcās par dejas kritiku, analīzi un rakstīšanu. Strādājusi kā dramaturģe, horeogrāfe un arī laikmetīgās dejas kritiķe. Lindu interesē sabiedrības un indivīda attiecības, un cilvēku iespēja satikties caur mākslu, neatkarīgi no žanra un medija.

“Esmu pārliecināta, ka māksla var būt jēgpilna, un ietekmēt vai kaut nedaudz pieskarties kaut kam būtiskam mūsos.  Dejai un komunikācijai ar ķermeni ir spēja pacelties pāri valodām, vēsturei un sociāli politiskām situācijām, sazinoties ar citām zināšanām un maņām, bet tajā pašā laikā tā var būt ļoti tieša un aktuāla.

Deja nav par skaistumu, tā ir par indivīdu.”

Lēna caurvijoša kustību nebeidzamība. Mierīga ķermeņa izpratne. Meklēsim un spēlēsimies ar kustības nebeidzamību. Kā rast un                                               neapstāties kustību virknējuma. Izzeja un  risinājums no jebkuras kustības pozīcijas un atrašanās vietas.

ĢIRTS BISENIEKS ir ļoti aktīvs un aizrautīgs laikmetīgās dejas horeogrāfs, dejotājs un pasniedzējs.

Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas apakšprogrammas absolvents, kurš, papildus dalībai dažādos Latvijas un starptautiskos dejas projektos, darbojies vairākos Latvijas teātros gan uz skatuves, gan radošajā komandā. Pats par deju saka: “Deja mani aizrauj, tā man liek lidot, krist, sisties un atkal celties un turpināt ceļu dejā”. Pēdējā laikā arvien vairāk pievērsies meditatīvai sevis izpratnei, un dejas dienas nodarbībā aicinās dalībniekus pievienoties viņam, izbaudīt mirkli un ieklausīties savā ķermenī.

Šajā nodarbībā mēs rūpīgi strādāsim ar savu ķermeni. Visus vingrinājumus pildīsim uz grīdas-sēdus un guļus uz muguras, vēdera vai sāniem.

Ieteicamas ērtas drēbes, daudzmaz pieguļošas, zeķītes. Paklājs nebūs vajadzīgs.

Nodarbībā tiks izmantotas dažādas grīdas tehnikas – franču, krievu, amerikāņu.

Tā kā pati savā pieredzē esmu ieguvusi dažādas deju tehnikas, mana nodarbība būs diezgan daudzpusīga. Tajā tiks pielietotas:

Klasiskās dejas un “barre à terre” tehnikas

Modernās dejas tehnika

Laikmetīgās dejas elementi

Fizioterapeitiski paņēmieni/vingrinājumi

Jogas pozīcijas un Pilašu vingrinājumi.

Integrative Floor Tehnique galvenie mērķi:

Uzlabot savu fizisko formu/sagatavotību, stiprinot sava ķermena muskulatūru ( katru no daļām atsevišķi ), balstoties uz anatomijas likumiem.

Meklēt un attīstīt koordināciju spēka un pretestības vingrinājumos, tāpat kā atbrīvošanās un stiepšanās vingrinājumos.

Saprast un sajust, kā anatomiski pareizi izlīdzināt savu ķermeni, meklējot harmoniju kustībās starp dažādām ķermeņa daļām.

Attīstīt, rafinēt jaunas sajūtas un pozīcijas ķermenī, mācēt atšķirt/atpazīt nepareizo ķermena stāvokli vai kustību.

Nodarbība piemērota dažādiem sagatavošanas līmeņiem:

Gan iesācējiem un nedejotājiem, gan profesionāliem dejotājiem ( lai uzlabot savu dejas tehniku )!

Esiet laipni gaidīti!

JŪLIJA KOBCEVA ir dejotāja, jogas un dziedāšanas praktizētāja un vienkāršs, sirsnīgs cilvēks.

J.Kobceva ir Rīgas horeogrāfijas vidusskolas, arī Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas absolvente. Savu tālākizglītību turpinājusi Francijā “Institut de formaiton professionnelle Rick Odums” apgūstot džeza deju un paralēli studijām dejojusi profesionālā dejas kompānijā “Ballet jazz Rick Odums”. 2006.gadā ieguvusi “Jacob’s Pillow” dejas festivāla stipendiju ASV. No 2007. Līdz 2011.gadam turpinājusi studijas “Dance new Amsterdam”  un Nathan Trice Rituals Ņujorkā. Pieredze papildināta pie pasaules slaveniem horeogrāfiem no tādām deju kompānijām kā “Batsheva dance company”, “Parson dance company”, “Paul Taylor dance company” u.c