Meistarklase.
BUTŌ māksla

Butō ir Japānā 20. gs. 50. gadu beigās radusies kustību mākslas forma un avangarda māksla. Butō nozīmē “solis tumsā” – ne vien atsaucoties uz atombumbas izraisīto traģēdiju japāņu nācijas apziņā, bet arī aktualizējot apziņas izmainīto stāvokli, kas rosina saikni ar arhetipiskiem tēliem, radošumu un ikdienā apslēptajiem resursiem. Butō ir arī atgriešanās pie senajām, pirmatnējām saknēm. Butō ir mainījies līdztekus pasaules tendencēm, būtiski ietekmējot mākslas ainu – tas ir pieskaitāms arī pie fiziskā, dejas vai kustību teātra un starpdisciplinārās mākslas izpausmēm. Butō uzrunā jutekļus, sajūtas un izjūtas no smalkuma līdz groteskai, tas nav saprotams “ar prātu vai loģiku”. Tā ir tēlu un simbolu ķermeniska, sena valoda, kas iznirst no psihes dziļākajiem slāņiem. Ne velti butō dēvē par “ķermeņa arheoloģiju”, “savijušos sakņu deju” vai “tumsas deju” – tur sastopamais var būt gan dievišķais, gan biedējošais. Butō – mirklis starp ieelpu un izelpu. Meistarklases laikā plānots ievads butō tehnikās un vēsturē.

Simona Orinska

Mg. Art., Mg. Sc.Sal. Simona Orinska – mākslas, kā arī veselības aprūpes maģistre; butō māksliniece; sertificēta deju un kustību terapeite, supervizore. Centra “MĀ TELPA” vadītāja. Simona ir gan Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) maģistra virziena “Multimediālā skatuves māksla” radošā direktore un pasniedzēja, gan arī performances mākslas grupas IDEAGNŌSIS izveidotāja un mākslinieciskā vadītāja. “Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijas”, “Latvijas Supervizoru apvienības”, “Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijas”, “Latvijas Performances mākslas biedrība” biedre. Grāmatas «BUTŌ» (izdevn. Mansards, 2015) autore, dažādu performanču un izrāžu veidotāja. Strādājusi kā horeogrāfe un aktrise Jaunā Rīgas teātra (“Marķīze de Sada”, A. Hermanis) un Von Krahl teātra (Igaunija) izrādēs,kā arī Francijā, Lietuvā, Malaizijā, Taizemē, Vācijā, Zviedrijā, Armēnijā, Baltkrievijā u.c.