DEJOTĀJU KOLEKTĪVIEM, KURI PLĀNO APMEKLĒT KĀDU NO MEISTARKLASĒM VAIRĀK NEKĀ 5 CILVĒKU GRUPĀ, NOTEIKTI IEPRIEKŠ JĀPIESAKA DALĪBU! E-PASTS: INFO@DEJASDIENA.LV

Rūta Pūce
Laikmetīgā deja. Laiskā iesakņošanās zemē

Nodarbība paredzēta iesācējiem, kas nebaidās izaicināt tradicionālo izpratni par deju un labprāt svētdienas rītu sāktu ar laisku vāļāšanos, velšanos, mešanos, slidināšanos, iekrišanu, pievilkšanos un atstumšanos no zemes. Tā arī nekur pārāk tālu no horizontāla stāvokļa neaizbēgot, priecāsimies par nebeidzamajām iespējām, ko mums dāvā zeme/grīda/pamats/stabilitāte. Lielisks veids, kā atmodināt ķermeni un saudzīgi iesākt Dejas dienu.

Rūta Pūce

Laikmetīgās dejas horeogrāfe, dejotāja un pasniedzēja. 2015. gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju. Šobrīd darbojas laikmetīgās dejas kompānijā “ārā” un sociāli performatīvā kustībā “Manamammadejo”. Ikdienā patīk meklēt līdzsvaru, bet ne visai izbauda brīžus, kad tas atradies.

Rūta Ronja Pakalne
Laikmetīgā deja. Visu laiku augšā, lejā un visapkārt.

Rūtas interese ir pētīt ātrumu, kas atrodams miera stāvoklī un otrādāk. Apvienojot savas zināšanas laikmetīgās dejas tehnikā, svarīgākais fokuss kustību iespēju izzināšanā ir palikt pie precizitātes un tiešuma, bet nepazaudēt spēles garu un enerģiju.

 

Būt pašreizējā brīdī un pētīt iespējas izlēkt no pierastajām lietām, darot to aktīvi un ar spēlējoties.
Being in the real moment of present and exploring the possibilities of jumping out of usual in-within the things that we are used to doing, but making them active and playful.

 

Kā būt tagadnē un patiesi darīt to, ko mēs darām katrā brīdī?
How to stay present and true to what we are doing in the moment?

 

Kur atrodas mūsu maksimālā enerģijas līmeņa robeža un kā to sasniegt?
Where is our maximum energy level and can we reach it?

 

Komunicēt ar citiem un apmainīties ar domām un idejām.
Communication with others and exchanging the ideas and thoughts.

 

Tie ir svarīgākie jautājumi, kurus Rūta uzdod pētniecības laikā.
Those are the main questions that Rūta asks in-within the research.

 

Mēs kustēsimies.
We are going to move.

 

Esi aizkustināts un turpini kustēties. Augšā, lejā un visapkārt visu laiku visos virzienos.
Be moved and keep moving. Up and down and everywhere all the time in all the directions.

 

Rūta ir ieguvusi bakalaura grādu laikmetīgās dejas horeogrāfijā Latvijas Kultūras akadēmijā, studējusi deju skolā P.A.R.T.S. (Brisele, Beļģija), kā arī gadu studējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistra programmas Laikmetīgās dejas specializācijā. Pašlaik Rūta apgūst TV un dokumentālo kino Tallinas Universitātes Baltijas filmu, mediju, mākslas un komunikāciju skolā Igaunijā. Rūtu interesē veidi, kā savienot deju un filmu mākslu, pievēršot uzmanību vissīkākajām kustībām un detaļām. Briselē Rūta dejojusi tādu pasaulē slavenu horeogrāfu kā Annas Terēzas de Kersmakeres, Trišas Braunas, Viljama Forsaita un citu horeogrāfu repertuāru, kas attīstījis viņas zināšanas un personīgo dejas fokusu. Pēdējie divi Rūtas solo darbi – Islandē veidotais FALLING SLOWLY un Tallinā PREMIERE 17’ programmas ietvaros STL (Sõltumatu Tantsu Lava) rezidences laikā veidotais solo darbs. Šobrīd Rūta strādā pie divām jaunām izrādēm, kuru pirmizrādes paredzētas laikā no 2017.gada augusta līdz oktobrim.

Gabija Bīriņa
Džeza deja

Džeza deja (jazz dance) cēlusies no Āfrikas tautu dejām. Tās pamatā ir dažādi tempi, ritma maiņa un improvizācija. Džeza deja ļauj kustēties katrai ķermeņa daļai atsevišķi, veidojot ļoti ritmiskas kustības, un tādējādi atver plašākas iespējas kustībām. Contemporary jazz nozīmē to, ka jazz dance nāk klāt mūsdienīga horeogrāfija, ko bagātina ar baleta, modernās dejas un laikmetīgās dejas tehnikām, kas kopā veido gan mežonīgas, gan skaistas un graciozas kustības. “Manuprāt, tas ir lielisks veids, kā apzināt savu ķermeni, ļaut tam kustēties neierobežotos veidos un dinamikā, kas dejotāju sevī ierauj tā, ka uz brīdi pilnībā …esi dejā un deja ir Tevī!”, saka pasniedzēja Gabija.

Nodarbība sastāv no iesildīšanās, kuru veido spēka un tehnikas vingrinājumi, un horeogrāfijas apgūšanas.

Ja būs vēlme un interese uzstāties, tad tāda iespēja būs!

Gabija Bīriņa

Absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu 2009. gadā, piedalījusies LNOB baleta izrādēs, 2014. gadā ieguvusi bakalaura grādu dejas horeogrāfijā un pedagoģijā. 2013. gadā bijusi ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros Dānijas nacionālajā laikmetīgās dejas skolā Kopenhāgenā, kur apguvusi laikmetīgās dejas tehniku un klasisko deju pie vairākiem dejas profesoriem no visas pasaules. Piedalījusies Contemporary jazz danceOFFJAZZ vasaras seminārā 2013.gadā, piedalījusies horeogrāfes Indras Reinholdes modernā baleta izrādēs, apmeklējusi Līgas Libertes contemporary jazz nodarbības un piedalījusies viņas veidotajā izrādē „Meitenes neraud’’, apmeklējusi jazz dance meistarklases Brodvejas Dejas centrā un Alvin Ailey  American Dance Theater Ņujorkā. Klasisko deju pasniedz kopš 2012. gada. Gabija: „Esmu ļoti pateicīga, ka esmu nonākusi uz šī skaistā un nebūt ne vieglā dejas ceļa. Dievinu dejot un tos, kuri dejo!”

Dmitrijs Gaitjukēvičs
Laikmetīgā deja. Crossing Space

Mana klase ir sintēze un kaut kā jauna radīšana. Tas ir veids, kā es izmantoju savas zināšanas un pieredzi par laikmetīgo deju, apvienojot jau esošās mūsdienu un laikmetīgās dejas tehnikas.

Nodarbība sākas mierīgi, iesildoties mēs pievēršam uzmanību elpai, kustamies lēni un koncentrējamies tikai uz sevi un savu ķermeni. Pamazām attīstot pilnīgāku kustību amplitūdu, sagatavosim visu ķermeni turpmākajam darbam.

Nodarbība satur daudz fizisku vingrinājumu, kuri nostiprina ķermeņa iekšējo muskulatūru, kā arī attīsta koordināciju.

Liela daļa nodarbības sastāvēs no floor work (grīdas tehnikas) un crossing space (virzības telpā)!

Klasi noslēgsim ar oriģinālhoreogrāfiju.

Klase piemērota visiem dejotāju līmeņiem.

Dmitrijs Gaitjukēvičs

Absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu un Latvijas Kultūras akadēmijas horeogrāfijas nodaļu.

Dejojis LNO un dramatisko teātru izrādēs: “Romeo un Džuljeta” (LNO), “Spēlmanis” (Dailes teātris), “Tango ar Stroku” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris). Kopš 2005. gada Dmitrijs bija Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotājs. Dejojis arī Jekaterinburgas dejas kompānijā “Provinciaļnije tanci”. Strādājis ar slovēņu horeogrāfu Branko Potočanu projektā “Maennersache”, Kūnu Augustijnenu (Beļģija), contact Gonzo (Japāna), Villiju Dorneru (Austrija). Kā dejotājs un horeogrāfa palīgs sadarbojes ar “Stellaris” dejas teātra horeogrāfi Solveigu Leinanu Hermo (Hammerfesta, Norvēģija).

Kā dejotājs piedalījies šādos starptautiskos festivālos: IDWB Ungārijā, “Deltebre” un “Mal Pelo” Spānijā, “DK More” Ukrainā, “Točka” un “Tsekh” Krievijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Īrijā un citur.

2011. gadā radījis laikmetīgās dejas izrādi “Inside” (Latvijas Nacionālais teātris), kura 2013. gadā saņēma “Spēlmaņu nakts” apbalvojumu kategorijā “Sasniegums laikmetīgajā dejā”.

Rolands Meržejevskis
Broadway Jazz

Nodarbībā izbaudīsim Brodvejas gaisotni, izdejojot klasiskā un Brodvejas džeza stilā veidotu horeogrāfiju pie kāda no slavenāko mūziklu skaņdarbiem.

Rolands ir profesionāls dejotājs un horeogrāfs. Savas zināšanas ieguvis Latvijā un Brodvejas dejas centrā Ņujorkā. Kā horeogrāfs veidojis koncertus un izrādes. Bijis 2016. gada Rīgas Svētku Lielkoncerta galvenais horeogrāfs.

Agnese Bordjukova
Deja&skaņa. Dzirdi mani – ļauj ķermenim skanēt!

Šajā nodarbībā caur kustību varēs iepazīt cilvēka ķermeņa skaņas aspektus.

Ķermeņa skaņa ir Agneses aktuālā un šobrīd pētāmā tēma. Nodarbībā tiks strādāts ar dažādiem uzdevumiem, lai izvilinātu skaņas no sava ķermeņa, kā arī iepazītu un sadzirdētu, kā tas skan.

Nodarbībai būs eksperimentāls raksturs, bet tā būs arī saudzīga un draudzīga ķermenim. Izejas punkts šim darbam ir procesi, kas cilvēka ķermenī notiek dabiski (elpa, vibrācija, atbalss u. c.).

Agnese Bordjukova

Neatkarīga horeogrāfe un izpildītāja. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas nodaļā (2007), kā arī daudzās meistarklasēs ārpus Latvijas. Vairākus gadus darbojusies laikmetīgās dejas apvienībā “Dejas Anatomija”. Šobrīd strādā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā par skatuves kustības pasniedzēju, dejo Zīmējumu teātra izrādē “7 pasakas par Ņukucīti” (režisors Varis Klausītājs), vada dejas nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem un strādā pie savas maģistra darba izrādes “Dzirdi mani” veidošanas.

Alise Putniņa
Laikmetīgā deja. Rīta rutīnas.

Klase, kuras ietvaros iepazīsimies ar dažādiem rīta mošanās rituāliem/vingrinājumiem. Katrs dalībnieks no tās varēs “paņemt līdzi” to, kas visvairāk uzrunā, un ieviest to savā ikdienas praksē. Būs elementi no Hatha jogas, būs kaut kas neierastāks – kā shaking’s, būs treniņš muskuļu tonusam un, iespējams, vēl visādi brīnumi.

Alise Putniņa ir laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja. Savas zināšanas padziļina Hatha jogas praksē un dejas mākslā pie dažādiem ārzemju un vietējiem pasniedzējiem. Aizraujas ar peldēšanu, ēst gatavošanu un garām pastaigām.

Madara Luīze Muzikante
Radošā kustība bērniem (no 7 gadu vecuma līdz 12 gadiem)

Pamodināsim gan radošu domāšanu, gan radošu ķermeni. Atcerēsimies par individualitāti un to, ka tas ir forši! Spēlēsim līderu lomas un iejušanos grupā. Nekautrēsimies no sevis un savām idejām. Eksperimentēsim un kļūdīsimies, eksperimentēsim un būsim paši labākie! Kopā ar bērniem nodarbībā aicināti piedalīties arī vecvecāki. Tāpat arī vecvecāki bez mazbērniem droši var pievienoties nodarbībai.

Madara Luīze Muzikante

Viss sākās bērnībā, kādā 3×3 vasaras nometnes nodarbībā pie Lilijas un Edgara Liporiem, kur sajutu dejas, teātra un skatuves valdzinājumu. Viss pārējais vien likumsakarīgi – dejas teātra kompānija “Stars’ Well”, režisori un teātra pedagogi Ārija Liepiņa-Stūrniece, Anna Eižvertiņa, Gaļina Poliščuka, Mihails Gruzdovs, laikmetīgās dejas studijas LKA Latvijas Kultūras koledžā un Nacionālajā Dejas akadēmijā Romā, dalība dejas festivālos un meistarklasēs. Paralēli radošām izpausmēm – izrādēm, videoklipiem un citiem projektiem – turpinu izglītību dejas pedagoģijas jomā.

Aigars Larionovs
Capoeira

Capoeira ir afro-brazīļu kustības kultūra, kas sevī apvieno deju, mākslu un cīņu. Tā tradicionālu instrumentu pavadījumā stiprina ķermeni, palielina lokanību un spēju sadarboties ar partneri. Capoeira ir tautas māksla un pieejama visiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Tā ir iespēja atrast savu personīgo ekspresiju Brazīlijas ritmos un tradīcijās. Atvērtās klases laikā būs iespēja caur kustību iepazīt capoeiras pamatidejas, kā arī uzzināt sava ķermeņa patiesās iespējas.

Aigars Larionovs (Trenel Salamandra).

Ar capoeiru Aigars sāka nodarboties 2006. gada janvārī. Jau no pirmajām klasēm viņam šī māksla kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, un trīs gadus vēlāk, pēc sava pirmā skolotāja Dāvida Cotona (Instrutor Barata, Izraēla) aizbraukšanas, viņš sāka pasniegt capoeiru citiem. Aigars turpināja apgūt capoeiru pie sava tagadējā capoeiras skolotāja Ponciano Almeida (Mestre Poncianinho – Brazīlija), kura ietekmē arī pievērsās laikmetīgajai dejai un 2014. gadā absolvēja Latvijas Kultūras koledžu. Savas karjeras laikā Aigars ir uzstājies dažāda mēroga pasākumos (Rīgas svētki, festivāli Positivus un Laba Daba u.c.) un prezentējis capoeiru, pasniedzot klases Latvijā un ārpus tās robežām (Lietuvā, Itālijā, Francijā u.c.). Pastāvīgos izaugsmes meklējumos, Aigars savas zināšanas ir papildinājis, mācoties no capoeiras meistariem Eiropā, ASV un Brazīlijā.

Ilze Zīriņa
Kontaktimprovizācija. Enerģijas virziens un spēks

Enerģija ir vienmēr, vajag tikai to apzināti izmantot. Kā redzēt neredzamo? Kā mazs cinītis var nogāzt lielu vezumu? Cik daudz atbildes var rast vienam jautājumam? Nodarbībā izaicināsim gan izturību, gan precizitāti. Sāksim ar spēli grupā, kas būs Ledlauzis, Pirts un Ballīte vienā. Tad vērsīsim uzmanību uz uzdevumiem duetos, kas ļaus pašam mudžināties ar savu rumpi un enerģiju, kas mutuļo pa to, un brīnīties par otra atsaukšanos uz to. Ievērojot ABA kompozīciju, noslēgsim nodarbību ar grupas improvizāciju, kas ļaus sajusties kā īstenam tīkla vērpējam.

Ilze Zīriņa iemīlējusi kontaktimprovizācijas virzienu kopš 2000. gada. Šobrīd viņa turpina 2007. gadā sāktos kustības pētījumus kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas 2. kursa studentiem. 2016. gadā ir uzsākusi projektu Klātbūtnes dueti, kuros dažādi Latvijas mākslinieki vienojas, lai kopā izaicinātu klātbūtnes spējas kontaktimprovizācijas duetā un pilnveidotu kontaktimprovizāciju kā skatītājam atvērtu procesu, kas sniedz pietiekoši skaidru informāciju, lai būtu to interesanti vērot. Viņa vēlas izveidot dejas improvizācijas kolektīvu, kas rūpējas par improvizācijas kvalitāti skatītāju klātbūtnē.

Ramona Galkina
Feldenkraisa metode

Šogad pievērsīsim uzmanību tam, kā mūsu acis piedalās kustībās, kā tās mūs organizē, palīdz vai rada mulsumu. Mierīgi eksperimentējot, ATM stundā atgriezīsimies pie apzinātības kustības rašanās momentā un pievērsīsim uzmanību tam, kas notiek kustībai ceļojot cauri ķermenim, telpai un laikam. Stundas Funkcionālās integrācijas daļā, mazliet palīdzēsim viens otram, lai nodarbības un nobeigumā varētu iedejot savus atklājumus. Neaizmirstiet, ka jāģērbjas silti un ērti. Jūsu komfortam, lūdzu, paņemiet līdzi paklājiņus!

Feldenkraisa metode nav dejas tehnika, bet gan somatiskās (ķermeniskās) mācīšanās metode, kuru pielieto arī dejas mākslinieki. Viens no tās pamatuzdevumiem ir rast katram cilvēkam individuāli optimālu veidu, kā organizēt savas kustības, kā kustēties ar minimālāku piepūli un lielāku efektivitāti. Nodarbības notiek, pasniedzējam mutiski dodot norādījumus kustību izpildei. Galvenais ir process un sevis pētīšana, kas notiek konkrētās stundas konteksta ietvaros.

Vairāk par Feldenkraisa metodes būtību varat izlasīt (angļu val.)

Ramona Galkina ir docente Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas programmā. Ilgu laiku dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas sastāvā. 2004. gadā ieguvusi International Training Program – Wien 2001 (programmas vadītājs – Carl Ginsburg, Ph.D.) starptautiski atzītu sertifikātu kā Feldenkraisa metodes speciāliste.

Modris Opelts
Laikmetīgā deja. Miers. Zeme. Spēks.

Kā, smeļoties no zemes spēku, mēs varam iegūt mieru, kas nepieciešams, lai pilnīgi izbaudītu kustību. Viss sākums ir zemes spēkā, tāpēc, lai vertikālā stāvoklī mums būtu izpratne, apzinātība un miers, pirmkārt, jāsajūt sevi, savs ķermenis uz zemes, lai vēlāk spētu “lidot”.

Modris Opelts ir laikmetīgās dejas kompānijas “Ārā” dejotājs un horeogrāfs. Mācījies RPIVA dejas pedagoģiju un LKA Laikmetīgās dejas mākslu. Strādājis kā repetitors un mākslinieciskais vadītājs dažādos tautas deju kolektīvos Latvijā un Indijā. Vada laikmetīgās dejas nodarbības Rīgā un Jelgavā. Kā horeogrāfs strādājis Dailes teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Liepājas teātrī. Kopā ar laikmetīgās dejas kompāniju “Ārā” regulāri uzstājas gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Simona Orinska
Butō – apziņas paplašināšanas tehnika

1.daļa. Prezentācija: filma “BUTŌ X” (2014, 25 min, režisors Modris Tenisons, ideja: Simona Orinska)
2.daļa. Praktiska Butō meistarklase.

Butō deja – mirklis starp ieelpu un izelpu. Dvēseles deja, kas dzimusi no dubļiem un asinīm. Butō – izdejot savu un cilvēces dzīves ceļu. Butō radies Japānā 20. gs. 50. gadu beigās kā protests pret ASV militāro un ekonomisko invāziju Japānā, atbilde Eiropas un Amerikas modernisma un postmodernisma tendencēm, kā arī atgriešanās pie senajām, pirmatnējām un šamaniskajām šintō saknēm. Butō nozīmē “solis tumsā” – ne vien atsaucoties uz atombumbas izraisīto traģēdiju nācijas apziņā, bet arī aktualizējot apziņas izmainīto stāvokli, kas rosina saikni ar arhetipiskiem tēliem, radošumu un ikdienā apslēptajiem resursiem.

Meistarklasē pētīsim izmainītus apziņas stāvokļus un to, kā tie var būt noderīgi performances situācijā, kā arī arhetipus un tēlus, kas rodas, ļaujot iekšējiem procesiem iemiesoties ārējā formā. Izzināsim, kādā veidā butō tehnika, apejot apziņu, ļauj komunicēt ar publiku tiešā, nepastarpinātā veidā, skarot dziļus zemapziņas laukus.

Meistarklases tematika:

  • Ķermeņa apzinātība, redzes fokusa izmaiņas, apziņas plūsmas intensitāte, kustība nekustībā.
  • Laika izjūta – ilgstamība, dinamika, pauze, plūsma.
  • Telpas izjūta – Ma telpa, telpa STARP, tukšuma telpa.
  • Iekšējo resursu aktivizēšana, darbs ar arhetipiskiem tēliem.
  • Mītiskais sinkrētisms – aktiera ķermenis kā simbols.

Meistarklase notiks labvēlīgā un drošā atmosfērā. Iedvesmai tiks izmantota arī mūzika. Lūgums tērpties tā, lai būtu ērti kustēties grīdas līmenī.

Simona Orinska – mākslas, kā arī veselības aprūpes maģistre; butō māksliniece; sertificēta deju un kustību terapeite, sertificēta supervizore. Simona ir gan Starptautiskās Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) maģistra virziena “Multimediālā skatuves māksla” radošā direktore, gan arī starpdisciplināro mākslu un performances grupas IDEAGNŌSIS izveidotāja un mākslinieciskā vadītāja. Kā horeogrāfe strādājusi arī Jaunajā Rīgas teātrī (Latvija), kā arī Von Krahl teātrī (Igaunija). Daudzu starpdisciplināru mākslas, kā arī ķermeņa izpētes projektu autore. Simona ir Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijas, Latvijas Supervizoru apvienības un Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijas Latvijā biedre. Vairāk info: www.simonaorinska.info; www.dkt.lv

Karīna Lapšina
Laikmetīgā deja. Viegli, vieglāk, vēl vieglāk.

Karīnas klase ir sadalīta trīs daļās: 30 minūtes ilga funkcionāla iesildīšanās, balstot kustību uz spēku, intensitāti un stiepšanos, kam seko 30 minūtes floor work tehnikas un 30 finalizējošās minūtes tiks veltītas oriģinālfrāzes materiālam.

Klases fokuss: ķermeņa vieglums kustībā, personalizējot to katra indivīda ķermenī. Nodarbība paredzēta dejotājiem ar pieredzi.

Karīna Lapšina ir izaugusi bērnu baletos, cittautu un latviešu tautas dejā TDA “Ugutniņa” Audionas Līventāles un Gitas Ūdres vadībā, kam pieslēdzās klāt arī kustība deju grupā “Dzirnas” (laikmetīgās dejas pasniedzēja Rūta Nordmane). Latvijas un pasaules laikmetīgās dejas skatu paplašināja Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Olga Žitluhina ar savu nemitīgo spēku būt kustībā.

Citējot Karīnu: “Mums katram dzīvē ir savi pagrieziena punkti, man tie ir horeogrāfi, kurus ar lielu bijību saucu par saviem mentoriem. Tie ir – Audiona Līventāle (Latvija), Markus Zmolnig (Itālija), Maurice Causey (ASV) un Jorge Crecis (Spānija/Lielbritānija). Kustība, kas neatstāj vienaldzīgu, ir Tomislav English (Ultima Vez) izpausmē. Strādājot šī horeogrāfa un dejotāja vadībā, Tu sāc saprast nevis tikai apjaust, ko nozīmē ķermeņa centrs, un to, ka viss perfektais un ideālais Tev jau patiesībā ir dots.”

Šobrīd Karīna kopā ar horeogrāfu un mentoru Jorge Crecis strādā pie laikmetīgās dejas izrādes “Viņš viņu – viņa viņu”.

Evita Birule
Joga un laikmetīgā deja dejotājiem

Nodarbība sastāv no ķermeņa iesildīšanas ar laikmetīgās dejas pamatelementiem, kas balstīti uz ķermeņa atbrīvošanos (roku, kāju svingi), jogas elementiem – stiepšanos, ķermeņa dziļo muskuļu stiprināšanu, spēka un izturības vingrinājumiem. Vidēja tempa nodarbība, kas vairāk balstīta uz ķermeņa iesildīšanu, pastiepšanu un dziļo muskuļu stiprināšanu, savienotu ar laikmetīgās dejas elementiem, kas palīdz atbrīvot ķermeni.

Laikmetīgās dejas dejotāja, horeogrāfe, jogas pasniedzēja. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļu (2007-2011). Apmeklējusi dažādas meistarklases Ajengara jogas un Hatha jogas tehnikā Latvijā, Vācijā, Amsterdamā, Londonā, kā arī meistarklases laikmetīgajā dejā. Pašlaik darbojas kā jogas pasniedzēja jogas un meditācijas studijā “Lapsas telpa”,  kā dejotāja un pasniedzēja deju grupā “Fandango”.